Saknes parasti atrodas augsnē, taču dažkārt vide, kurā augs aug un attīstās, piepeši vai
palēnām mainās. Tādēļ, lai neaizietu bojā, augs šīm pārmaiņām spiests pielāgoties un šajā
procesā pārveidojas gan saknes, gan lapas, gan stumbrs, un veidojas metamorfozes, kas auga
dzīvē pilda sevišķas funkcijas.
       Iespējams, ka cilvēka dzīvē tieši mākslai ir šī sevišķā funkcija, kālab radošais gars meklē
citu vidi jeb augsni, dodot iespēju pārbaudīt savas spējas, gūt jaunas idejas un skata punktus,
pamazām rodot izpratni par dabas un visas cilvēces kopīgajām saknēm un vienoto eksistenci.
       Daudzus gadus, gleznojot dabas motīvus gan plenērā, gan meklējot dažādus
gleznieciskās izteiksmes veidus savā darbnīcā, esmu pētījusi faktūru un krāsu bagātību vidē,
kuru cilvēka klātbūtne iespaidojusi minimāli. Tie ir iemīļotie purvu, Slīteres un Ķemeru piejūras
mežu motīvi, ūdens spoguļi un no zemes izcelto sakņu savijumi, kas mani saista ar savu
zīmējuma ekspresiju un nedaudz rūgto tēlainību.
       Manas glezniecības saknes ir dabas studijās, man daba un ainava ir kā bezgalīga krāsu
laboratorija, ļauj izprast gaismas iespaidu uz kolorītu, bagātināt savu paleti un dod milzīgas
iespējas izteikt visdažādāko cilvēcisko izjūtu gammu.

Agnija ģermane