(Latviešu) VĒSTURISKO DĀRZU DIENA JAUNAUCES PILĪ 6. JŪLIJĀ

Извините, этот техт доступен только в “Латышский”. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

 

Latvijā ļoti maz atlicis tādu 19.gs. dārzu mākslas pieminekļu, kas nav sabojāti ar šķietami labām strukturāli un stilistiski neadekvātām darbībām. Tāpēc nedrīkst par zemu novērtēt Jaunauces parka plānojumu, telpisko struktūru un māksliniecisko kvalitāti.

Jaunauces muižas apbūves centra plānojums ir no funkcionāli visskaidrākajiem visā Latvijā. Tīro jeb muižas īpašnieku dzīvojamo zonu no ražošanas un saimniecības zonas atdala augļu dārzs un pievedceļš. Turklāt, lai no kungu nama nokļūtu saimniecības zonā, nav bijis jāšķērso parks. Galvenais ceļš vedis gar muižas kompleksa ziemeļmalu, un pie kungu mājas varēja nokļūt pēc klasiskas shēmas, apbraucot parādes pagalmu pa vienu vai otru malu.

Jaunauces muižas parks, visticamāk, veidots 1830.gados uz dienvidiem un rietumiem no kungu nama. Gan muižas laika stādījumi, gan lauces pilnībā atbilst 19.gs.ainavu parkam, kas līdz pat 20.gs.sākumam uzturēts bez radikāliem uzslāņojumiem.

Parka ceļu tīkls kārtots pēc universāla, sen praktizēta principa – lielais pastaigu ceļu loks aptver visu platību pa perimetram tuvinātu maršrutu, bet mazāki loki satīklo šo platību, virzoties pārmaiņus caur stādījumu grupām un pa lauču malām.

Galvenie skatu punkti atradušies uz pils terases, saliņā, abos paviljonos, uz tiltiņiem un uz pastaigu ceļiem tajās vietās, kur kājāmgājējs tuvojas celiņa pagriezienam. Šādi parka ainavas vienmēr uztveramas pietiekami dinamiski un, krūmu grupām atrodoties telpiski pareizajās vietās, jebkura ainava skatāma stādījumu ietvarā (rāmī).

Jaunauces muižas parks kokaugu (koku un krūmu) sugu sastāva ziņā atbilst labam Kurzemes ainavu parkam. Te bija un atkal ir baltskābarži, atjaunota valriekstu grupa. Ievērību pelna divas parastās kļavas šķirnes, kas plaukst sarkanas, Amērikas liepa ar lielām lapām; 3 dažādas platlapu liepas un Holandes jeb Eiropas liepas, kas savvaļā vispār nav sastopamas. Šīs liepas zied vēlāk par mūsu liepu un rudenī dzeltē lēnāk.

Jaunauces muižas parkā, vienlaikus ar pastaigu ceļu atjaunošanu, rekonstruētas sen stādīto krūmu audzes. Tās netika vienlaidus izzāģētas, bet no vienas vai otras puses samazinātas, attīrītas no tur ieaugušajiem kokiem, turklāt kontekstā ar atjaunojamo ceļu trasējumu un saglabājamiem vai no jauna stādāmajiem kokiem.

Ir atjaunoti parka rožu stādījumi.

Parku minimāli skārušas 1980.gadu bezatbildīgās sakopšanas talkas – bija iznīcināts parka ārmalas apaugums pie Ezeres ceļa. Parka lielākajā daļā bija saglabājušies zemākā stāva stādījumi un paviljonu (lapeņu) vietas, kas ļāva pēc vēsturiskā kartogrāfiskā materiāla atšifrēt un rekonstrukcijā saglabāt parka telpisko struktūru.

Lēnām tiek atjaunots parka ārmalu vizuālais slēgums. Ziemeļmalā sen stādīto krūmu puduri atbrīvoti no koku (alkšņi, oši, kļavas, šķetras un blīgznas) pašizsējas un nepieciešamajās vietās iestādīti jauni lielā auguma krūmi. Pilnīgi noplicinātajā dienvidmalā krūmu joslas izveidošana veicas grūtāk.

 

Jaunauces parka rekonstrukcijas projekta arhitekte Ilze Māra Janelis

 

Meklē mūs internetā: