„Dažas dienas Jaunauces pilī”

Jaunauces pilī pulcējās skolēni no skolām, kuri mācās pilīs vai citās bijušo muižu ēkās, lai piedalītos vizuālās mākslas projektā

dazas_dienas_jaunauces_pilii
(finansētājs Saldus novada projektu fonds)
18. un 19. augustā 50 skolēni no Vērgales, Apriķiem, Vilces, Striķiem un Jaunauces ieradās Jaunauces pilī, lai apgūtu jaunas un pilnveidotu esošās prasmes dažādās vizuālās mākslas tehnikās. Jaunie mākslinieki iedvesmu smēlās pils 19. gadsimta klasicisma interjeros, romantiskajā parkā, stāstos par dzīvi pilī, kad tajā dzīvoja barona fon Ropa ģimene. Kopā māksliniekus pulcināja biedrība „Mēs – Jaunaucei” .
Par to, kas un kā notika stāsta vizuālās mākslas skolotājas Ingrīdas Leibas brīvprātīgā asistente Elīna Leiba, Jaunauces pamatskolas absolvente, kas mācās Liepājas Mākslas vidusskolā. Mazliet sakautrējušies, bet zinātkāri bērni sapulcējās pils greznajā kupola zālē, lai veiktu pirmo uzdevumu – silueta attēlošanu. Senāk pils iemītnieki bieži ir veidojuši profilus sveču gaismā. Šoreiz sadalījušies pa pāriem, jaunie mākslinieki izgrieza viens otra profilu. Tā bija arī iepazīšanās, jo kā gan var neiepazīties, ja viens otru cītīgi vēro? Protams, ka šis uzdevums nebija viegls, jo izgriezt otra profilu ar šķērēm, bez skicēšanas, ir grūti. Darbi sanāca ļoti interesanti… Un tas nekas, ka daudzi sevi nevarēja atpazīt. Pēc šī uzdevuma skolēni iepazīstinās ar Jaunauces pili, cilvēkiem, kas tajā mituši un dažādiem notikumiem. Ekskursijai beidzoties, bija pienācis laiks doties uz radošajām darbnīcām – animāciju, zīda apgleznošanu, stikla apgleznošanu un veidošanu. Katrs varēja izvēlēties, kas pašam vairāk interesē. Visi puiši nolēma darboties animācijas darbnīcā, jo tur jādarbojas ar fotoaparātiem datoriem, prožektoriem. Ikvienam darbam tika atvēlēts daudz laika, lai rezultāts būtu kvalitatīvs un gandarījums gan pašam, gan skolotājām. Ar bērniem strādāja četri skolotāji: bijušās Jaunauces pamatskolas skolotājas I. Leiba, I. Balcere, Saldus Mākslas skolas skolotāja K. Ozola un A. Ozoliņa no Bukaišu pamatskolas, kas ir Jaunauces pamatskolas absolvente. Bērnu zināšanas un prasmes bija dažādas, jo radošās darbnīcas pulcēja 4. – 9. klašu skolēnus. Iesākumā mazie mākslinieki bija nedroši, bet, sākoties radošajam procesam, viņos raisījās smaids un interese par notiekošo. Katrā darbā izpaudās individualitāte, personība – gan krāsās, gan kompozīcijā, gan formās. Interesanti bija vērot, kā bērni pils klasicisma interjera elementus atspoguļo savos darbos. Tas nenācās viegli, jo ornamenti ir sarežģīti, ciļņi smalki. Nometnes laikā bērni mācījās arī dejot un sportoja, lai būtu arī kāda fiziska nodarbe un būtu spēks turpināt radošos uzdevumus. Deju nodarbībā tika mācīta polonēze un valsis, jo tās lieliski piestāv pils zālei. Pirmie soļi nāca grūti un nebija viegli saprotami, bet, skanot mūzikai, iejutāmies 19. gadsimtā un deju soļi padevās labi. Puiši valsī izdancināja visas meitenes. Nodarbības noslēgumā dejotā polonēze izdevās itin labi, jo visi centās. Vēlu vakarā pils pagalmā bija koncerts „Viņi dejoja vienu vasaru”, kurā dejoja Jaunauces jauniešu deju kolektīvs. Tika dejotas dažādas dejas – tautas dejas, hip – hops (tas bija veltījums skolotājām), deja ar baleta elementiem un arī ļoti neparasta deja – „ Pirts deja ”. Skolnieku ovācijas liecināja par to, ka koncerts izdevies lielisks. Pienāca spoku laiks, kad bērni sveču gaismā tika aicināti uz pils pagrabu, lai zīmētu spokus tušas tehnikā. Bailes bija jūtamas, jo pagrabs ir ļoti iespaidīgs, gan ar savu izskatu, gan smaržu, gan noskaņu, kura valdīja tajā. Māksliniekiem ir nepieciešamas pārmaiņas, lai gūtu iedvesmu, tā arī bija – spoki bija gana iespaidīgi un daudzveidīgi. Jaunauces pils pagraba spoki regulāri nozaudē dārglietas – zēniem tās bija jāatrod un saskaņā ar ticējumu pats paturēt tās nedrīkst – tās jāuzdāvina kādai meitenei. Tā arī tika darīts – un divas skaistules tika pie rokassprādzēm. Otrā diena nāca ar jaunu darbnīcu, kurā varēja apgūt dekupāžu. Tas bija kaut kas nebijis. Gandrīz visi izmēģināja šo mākslas veidu. Pēcpusdienā bērni pabeidza savus darbu un nesa tos uz pils zāli, lai veidotu izstādi. Tā bija iespaidīga – kā nekā vairāki simti darbu dažādās tehnikās. Bērni bija mainījušies, jo visi sadraudzējušies, radoši kopā strādājuši. Tā bija brīnišķīga atmosfēra. Interesanti bija skatīties animācijas darbnīcas veikumu – animācijas filmiņas. Jauka bija filma par baronu fon Ropu un meitām Aneti un Luīzi, īsā filmiņā tika parādīta gan pils celšana, gan kā Aneti pie vīra izdeva.
Bija pienācis laiks atvadīties gan vienam no otra, gan pils, lai dotos mājup – uz savām pilīm/skolām, jo Jaunauces pilī bija sapulcējušies bērni, kuru skolas atrodas pilīs vai kādā citā senā muižas ēkā. Bērni savus darbus aizveda uz mājām, bet spoku portretus un dalībnieku siluetus paturējām – spoki papildinās spoku galeriju pagrabā, kur tos varēs apskatīt tūristi, bet silueti paliks pils krājumos par atmiņu no katra radošo dienu dalībnieka.
Lūk, ko teica animācijas skolotāja Kristīne no Saldus: bērni īsā laikā ļoti labi prata orientēties jaunapgūtajā datorprogrammas „Adobe Premiere” vidē, strādāja ātri un daudz. Gala izstāde bija jauka, prieks par kolēģu veikumu – labi sagatavotas nodarbības ar skaidru mērķi, kas bērnam ir jāapgūst un ar kādām metodēm tas darāms.
Striķu skolas direktore aptaujāta par bērnu atsauksmēm, pēc Jaunauces radošajām dienām teica paldies par jauku vasaras notikumu – bērniem ir bijis interesanti un puiši jūsmojuši par smukajām meitenēm. Dažas dienas Jaunauces pilī bija izdevušās.

Meklē mūs internetā: